Jau šodien vakarā Lielvārdē uz Spīdalas saliņas Lielvārdes novada iedzīvotāji tiek aicināti sagaidīt Latvijas simtgadi, bet kādu mēs to sagaidām?

Vispirms par pozitīvo. Man kā sportistam ir milzīgs prieks, ka nepilnus 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdē būs beidzot stadions. To, ko nevarēja izdarīt iepriekšējie domes sastāvi, šis domes sastāvs būs paveicis. Prieks par pašvaldības apbalvojuma piešķiršanu Jurijam Pļaviņam, jo jau aprīļa mēnesī Lielvārdes novada sporta un kultūras attīstības fonds vērsās ar priekšlikumu Lielvārdes novada pašvaldībā ar aicinājumu apbalvot Juriju Pļaviņu ar pašvaldības apbalvojumu “Atzinība” par veiksmīgo NBS Gaisa spēku sadarbību ar Lielvārdes novada pašvaldību. Apsveicu Juriju Pļaviņu!

Šovakar būs svētku koncerts ar plašu repertuāru, tomēr šī brīža domes priekšsēdētāja Santa Ločmele būs pirmā, kas 18.novembra svētkus sagaidīs brīvā dabā. Un šeit ir jāsaka: “Diemžēl”!

Protams, klausoties šīs nedēļas ziņas arī pats uzņemos daļu atbildības par radušos situāciju, tomēr šīs ir sekas vairāku gadu garumā neveiksmīgai īpašumu apsaimniekošanai Lielvārdes novadā un jaunais deputātu sasaukums šai problēmai nav īsti radis risinājumus. Un pie esošās situācijas atbildību būtu jāuzņemas tiem deputātiem, kuri jau vairākus sasaukumus ir ievēlēti domē, dažreiz pat domes vadošos amatos, bet iznākums tam visam ir aizvērta Kultūras nama lielā zāle, nefunkcionējoša Kaibalas pamatskola, slēgta Jumpravas estrāde. Un tāpēc pašu neizdarības dēļ, atšķirībā no blakus novada iedzīvotājiem, Lielvārdes novada iedzīvotāji šodien pulcēsies uz Spīdalas saliņas. Kaut gan par saimniekošanu ir arī labie piemēri – Lielvārdes pamatskola, kur skolas direktors dažu mēnešu laikā atrisināja Lielvārdes bērnudārza problēmu, uzņemot vairākus bērnudārza audzēkņus pamatskolā.

Vēl iedzīvotāji ir arī nepatīkami pārsteigti, ka Lielvārdes pilsētā, atšķirībā no blakus novadiem, arī šogad plīvo vecie karodziņi un novada simbolika. Prieks, piemēram, par Salaspili, kur pašvaldība Latvijas karoga krāsās ir izgaismojusi ūdenstorni. Un nedomāju, ka tas prasīja milzīgus līdzekļus. Tāpēc patiesi žēl, ka savulaik tomēr politisku iemeslu dēļ Lielvārdes novada dome noraidīja Lielvārdes novada sporta un kultūras attīstības fonda priekšlikumu izvietot Latvijas karogu Slimnīcas un Lāčplēša ielas laukumiņā, kas varētu būt brīnišķīga dāvana novada iedzīvotājiem un viesiem. Diemžēl šī ideja tā arī ir palikusi par ideju.

P.S. Ceru, ka nākošajā simtgadē katrs iedzīvotājs, arī atsevišķi skolas pedagogi, kuri māca skolā un kur skolas direktors ir arī domes deputāts, pasniedzot stundas skolēniem atcerēsies Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu -“Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.” Šobrīd, pēc neoficiālas, bet drošas informācijas secinu, ka vismaz viena pedagoga mācību stundā paustā informācija par krāpniecību Lielvārdes novadā ir tendencioza un pretēji Latvijas Republikas Satversmei, tikai nav saprotams, vai šāda informācijas paušana ir saskaņota ar skolas direktoru un šī ir netieša politikas veidošana, vai arī šis ir atsevišķs gadījums.