Šis stāsts aizsākās jau 3 gadus atpakaļ, kad kā domes deputāts iesniedzu priekšlikumu domē publiskot komiteju sēžu protokolus, lai pildītu vēlētājiem doto solījumu par atklātību domes komiteju sēdēs. Neviens no tā laika deputātiem (daži deputāti ir arī šobrīd) šo manu ierosinājumu neatbalstīja. Tolaik un arī patreiz esošā domes priekšsēdētāja vietniece V.Volonte kā argumentu, kāpēc nevajadzētu publiskot komiteju sēžu protokolus (atgādināšu, ka saskaņā ar Pašvaldību likumu domes komitejas sēdes ir atklātas), ka deputāti tad nevarēs brīvi izteikt savu viedokli.

Pēc pagājušā gada mainījās domes priekšsēdētājs, lielākajā daļā pirmsvēlēšanu solījumos tika solīts atklāts domes darbs, bet solījumi pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām atšķiras. Kādā diskusijā nesen, ja  nemaldos deputāts Jānis Lūsis un arī Aivars Peisenieks savos rakstos vēršas pret tiem deputātiem, kas neierodas uz komiteju sēdēm vai nepiedalās diskusijās, bet jauki, protams, ka deputātiem ir šāda informācija par deputātiem, kuri ierodas uz domes komitejas sēdēm, tomēr iedzīvotājiem šādu informāciju nav iespējams uzzināt, jo . . . domes priekšsēdētāja Santa Ločmele kā domes vadītāja uzskata, ka iedzīvotājiem šāda informācija nav nepieciešama, bet ja kāds vēlas uzzināt, kas notiek komiteju sēdēs (kaut vai kuri deputāti piedalās komiteju sēdēs), lai nāk un klausās.

Strīdu, ja dome nepārsūdzēs šo lēmumu, izšķīra administratīvā rajona tiesa, kura atzina domes juristes E.Ozoliņas sagatavoto un domes priekšsēdētājas S.Ločmeles parakstīto atteikumu, par prettiesisku.

Tas, kas nebija iespējams panākt kā deputātam, būs sanācis kā novada iedzīvotājam, un turpmāk, ja komiteju sēdes protokoli nebūs padarīti vēl slepenāki, publicēšu tos šajā tīmekļa vietnē.

Spriediet paši!

NORAKSTS
Lieta Nr.A420264917
A00741-18/21
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2018.gada 25.janvārī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,
lietā ar pieteicēju Jāni Āboliņu un atbildētājas Lielvārdes novada pašvaldības pusē pieaicināto iestādi Lielvārdes novada domi,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Jāņa Āboliņa pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Lielvārdes novada domei izsniegt pieteicējam pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs Jānis Āboliņš 2017.gada 21., 28., 29. un 30.jūnijā vērsās Lielvārdes novada domē (turpmāk – dome) ar lūgumiem izsniegt domes 2017.gada 21. un 30.jūnija ārkārtas domes sēdes protokolus un 2017.gada 28.jūnija domes sēdes protokolu, kā arī 2017.gada 22.jūnijā notikušo domes pastāvīgo komiteju sēžu protokolus.
Dome 2017.gada 17.jūlijā ar vēstuli LNP/1.2-12/17/1902 aicināja pieteicēju apmeklēt domes sēdes klātienē, iepazīties ar audioierakstu pašvaldības mājas lapā, kā arī iepazīties ar domes sēdes protokolu Lielvārdes novada pašvaldībā Vienotajā valsts un
2.lappuse no 12
pašvaldību klientu apkalpošanas centrā Raiņa ielā 11A, Lielvārdē. Attiecībā par komiteju sēžu protokoliem dome paskaidroja, ka ņemot vērā pašvaldības darbinieku resursus un noslodzes un to, ka pašvaldības mājas lapā tiek publicēti domes lēmumi, domes pastāvīgo komiteju protokolu sagatavošana publiskošanai netiek veikta, un aicināja pieteicēju apmeklēt domes pastāvīgo komiteju sēdes klātienē.
[2] Nesaņemot pieprasīto informāciju, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
[2.1] Pieteicējs norāda, ka dome ir pārkāpusi Informācijas atklātības likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu. Konkrētajā gadījumā pieteicēja pieprasītā informācija ir izsniedzama, bet neizsniedzot informāciju, iestāde ir pieļāvusi būtisku pieteicēja tiesību aizskārumu.
Pieteicējs norāda, ka pašvaldība neizprot labas pārvaldības principu un nerespektē pieteicēja likumā noteiktās tiesības, kas būtiski aizskar pieteicēju, līdz ar to, gan motivējot iestādi atturēties no līdzīgiem pārkāpumiem nākotnē, gan novēršot radīto kaitējumu, ir samērīgi noteikt atlīdzinājumu naudā 500 euro apmērā.
Konkrētajā gadījumā nevar atzīt, ka ir nodarīts neliels emocionāls kaitējums, jo faktiski pašvaldība ignorē lielāko daļu tai adresēto pieteicēja iesniegumu, nesniedz atbildes termiņā un rada priekšstatu, ka nepakļaujas normatīvajiem aktiem. Proti, atstāj iespaidu, ka rīkojas patvaļīgi, kas pieteicējam rada būtisku emocionālu pārdzīvojumu. Apsvērums, ja iestādei tiks noteikts pienākums atvainoties pieteicējam, nebūs pietiekami motivējoši iestādei arī turpmāk neaizskart pieteicēja tiesības.
[2.2] 2017.gada 18.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos pieteikuma grozījumos, pieteicējs precizē savu prasījumu un lūdz uzlikt par pienākumu domei izsniegt tikai 2017.gada 22.jūnijaā un 12.jūlijā notikušo domes pastāvīgo komiteju sēžu protokolu un atlīdzināt nodarīto kaitējumu 500 euro apmērā.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 15.septembrī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā dome pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.
[3.2] Pašvaldības iedzīvotājiem ir tiesības ierasties uz domes komiteju sēdēm un iesniegt pašvaldībā ierosinājumus, kā arī rosināt deputātus virzīt izskatīšanai domē noteiktu jautājumu vai ierosināt deputātus sagatavot un iesniegt domē izskatīšanai noteikta satura domes lēmuma projektu. Iedzīvotāju informētības nolūkā pašvaldība komiteju darba kārtības publicē pašvaldības mājas lapā internetā.
[3.2] Domes komitejas, izskatot domes lēmumu projektus, nepieņem gala lēmumus, kas būtu saistoši pašvaldības iedzīvotājiem – komiteju sēdes ir viens no domes sēdes lēmumu sagatavošanas procesiem: 1) komitejās izskatītajos domes lēmumu projektos, līdz tos domes sēdē ar savu lēmumu pieņem/apstiprina koleģiāla institūcija – dome, var izdarīt labojumus, papildinājumus, kā arī domes lēmums var atšķirties no
3.lappuse no 12
komitejas sēdē atbalstītā domes lēmuma projekta; 2) dome var noraidīt komitejas ierosināto domes lēmuma projektu; 3) komiteju sēžu dokumenti (protokoli, domes lēmumu projekti, speciālistu atzinumi, citi dokumenti) ir „darba materiāls” domei, un tie ir pieejami domes deputātiem, lai pilnvērtīgi sagatavotos domes lēmumu pieņemšanai, kā arī lai sniegtu nepieciešamo informāciju saviem vēlētājiem, pašvaldības iedzīvotājiem par kāda jautājuma virzību.
[3.3] Domes pieņemtos lēmumus, kā to nosaka likuma „Par pašvaldībām” 26.pants, pašvaldība paziņo sabiedrībai, publicējot tos pašvaldības mājas lapā www.lielvarde.lv.
Publiskojot komiteju atzinumus (publikācija mājas lapā vai izsniegšana atsevišķiem pašvaldības iedzīvotājiem) sabiedrībā var radīt maldīgus pieņēmumus par spēkā esošiem un iedzīvotājiem/iedzīvotāju grupai saistošiem lēmumiem, it īpaši tas attiektos uz gadījumiem, kad dome neatbalsta komitejas viedokli un nepieņem lēmumu vai pieņem cita, nevis komitejas atbalstīta, satura lēmumu.
[3.4] Domes apstiprinātais Pašvaldības nolikums nosaka komiteju dokumentiem ierobežotas pieejamības dokumentu statusu, turklāt šādu Pašvaldības nolikuma saturu ir atbalstījis pieteicējs, būdams domes deputāts.
[3.5] Pašvaldības institūcijas un speciālisti, izvērtējot pašvaldībā saņemtos dokumentus (pieprasījumus, iesniegumus, sūdzības, priekšlikumus, jautājumus, paziņojumus, pavadvēstules dokumentiem, informatīvos dokumentus u.c.) sagatavo un sniedz iesniedzējiem atbildes, ja no dokumenta satura izriet pienākums sniegt atbildi (informācijai – 2017.gadā pašvaldības lietvedības sistēmā Namejs reģistrētā korespondence līdz šī paskaidrojuma parakstīšanai – saņemti 3259 un nosūtīti 2418 dokumenti).
Sniegtās atbildes ne vienmēr sakrīt ar iesniedzējam vēlamo rezultātu – pašvaldība pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus dotā pilnvarojuma ietvaros. Tas, ka personu neapmierina sniegtā atbilde, nenozīmē, ka atbilde nav sniegta vai arī tā nav sniegta pēc būtības.
[3.6] Dome uzskata, ka neizsniedzot pieteicējam domes sēdes sagatavošanas dokumentus – domes pastāvīgo komiteju protokolus, kur kā pielikumi ir pievienoti domes lēmumu projekti, nav rīkojusies prettiesiski, ir ievērojusi normatīvajos aktos noteiktos pašvaldības pienākumus un nav ierobežojusi personas normatīvajos aktos noteiktās tiesības piedalīties pašvaldību darbībā un pārvaldībā.
[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
4.lappuse no 12
Motīvu daļa
[5] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot procesa dalībnieku lietā sniegtos rakstveida paskaidrojumus kopsakarā ar lietas apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.
[6] Pieteicējs savos Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 18.augustā saņemtajos pieteikuma grozījumos neuzturēja pieteikumu daļā, par kuru tika ierosināta administratīvā lieta, proti – daļā par lūgumu izsniegt Lielvārdes novada domes 2017.gada 21. un 30.jūnija ārkārtas domes sēdes protokolus un 2017.gada 28.jūnija domes sēdes protokolu.
Tiesa atzīst, ka šādā situācijā ir piemērojams Administratīvā procesa likuma 282.panta 4.punkts, kurš paredz, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma.
Līdz ar to lietas daļā, kas ierosināta par pienākuma uzlikšanu Lielvārdes novada domei izsniegt pieprasīto informāciju: Lielvārdes novada domes 2017.gada 21. un 30.jūnija ārkārtas domes sēdes protokolus un 2017.gada 28.jūnija domes sēdes protokolu, ir izbeidzama tiesvedība.
Tiesa norāda, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 284.pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā pret to pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējs ar 2017.gada 28.jūnija iesniegumu vērsās domē ar lūgumu izsniegt 2017.gada 22.jūnija Tautsaimniecības komitejas, Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Sociālo un veselības lietu komitejas, Attīstības komitejas un Komiteju kopsēdes sēdes protokolu (lietas 13.lapa).
Dome ar 2017.gada 17.jūlija vēstuli Nr. LNP/1.2-12/17/1902 sniegusi pieteicējam atbildi uz informācijas pieprasījumu (lietas 10.lapa).
Pieteicējs ar 2017.gada 13.jūlija iesniegumu vērsās domē ar lūgumu izsniegt 2017.gada 12.jūlija Tautsaimniecības komitejas, Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Sociālo un veselības lietu komitejas, Attīstības komitejas sēdes protokolus (lietas 25.lapa).
Dome ar 2017.gada 14.augusta vēstuli Nr. LNP/1.2-12/17/2142 sniegusi pieteicējam atbildi uz informācijas pieprasījumu (lietas 26.lapa).
Proti, dome nav izsniegusi pieteicējam viņa prasītos domes komiteju sēžu protokolus.
Tādējādi tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējam pamatoti atteikts izsniegt 2017.gada 22.jūnija Tautsaimniecības komitejas, Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Sociālo un veselības lietu komitejas, Attīstības komitejas un Komiteju kopsēdes sēdes protokolu un 2017.gada 12.jūlija Tautsaimniecības komitejas, Izglītības,
5.lappuse no 12
kultūras un sporta komitejas, Sociālo un veselības lietu komitejas, Attīstības komitejas sēdes protokolus.
[8] Latvijas Republikas Satversmes 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.
Attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju Latvijas Republikas Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (sk. 1999.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) 2.punktu).
Augstākā tiesa jau iepriekš atzinusi, ka tiesību uz informāciju nozīmi demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams pārvērtēt, jo tās ir būtiskas šīs sabiedrības vērtību nodrošināšanai. Tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība – pārskatāma. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).
Likumdevējs Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajā daļā kā šā likuma mērķi ir izvirzījis nepieciešamību nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šīs normas saturs pilnīgāk atklājas, ņemot vērā turpmāk likumā teikto.
Proti, 2.panta trešā daļa noteic, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Ja informācijas pieprasījums par vispārpieejamas informācijas sniegšanu saņemts no personas, tad atbilstoši minētā likuma 10.panta trešajai daļai šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-347/2010 15.punktu).
Tādējādi tiesa secina, ka vispārpieejama informācija ir izsniedzama jebkurai personai, kas to pieprasa, turklāt nav nepieciešamas īpašs pamatojums.
[9] Informācijas atklātības likums informāciju klasificē divās grupās – vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā. Pamatnostādne ir, ka
6.lappuse no 12
informācija ir vispārpieejama, ja vien tā nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Tas nozīmē, ka personai nav jāpamato savas tiesības uz pieeju šai informācijai, bet šīs tiesības tiek prezumētas.
Tiesiskais regulējums attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju ietverts Informācijas atklātības likuma 5.pantā.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija: 1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu; 2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai; 3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu; 4) par fiziskās personas privāto dzīvi; 5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu; 6) dienesta vajadzībām; 7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā „NATO UNCLASSIFIED” vai „LIMITE”.
Ierobežotas pieejamības statusu atbilstoši minētā panta trešajai daļai, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijas autors vai iestādes vadītājs.
Tādējādi informācija var tikt atteikta tikai izņēmuma gadījumos un tikai šo atteikumu pamatojot.
[10] Vienlaikus Informācijas atklātības likuma 12.pants noteic pieprasītās informācijas atteikšanas kārtību un kārtību, kādā sniedzama izziņa par pieprasīto informāciju. Ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt (pirmā daļa). Ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā. Ja iestādei pieprasīts likuma vai Ministru kabineta noteikumu teksts, iestāde var atteikties to izsniegt, norādot, kad un kurā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” numurā informācija
7.lappuse no 12
publicēta, kā arī mājaslapu internetā, kur attiecīgais normatīvais akts ir pieejams (trešā daļa).
Ievērojot minēto tiesisko regulējumu, tiesai konkrētajā lietā jāpārbauda, vai domes norādītais pamatojums pieteicēja pieprasīto domes komiteju sēžu protokolu neizsniegšanai attaisno pieteicēja interešu ierobežojumu saņemt pieprasīto informāciju.
[11] No domes sniegtajām atbildēm pieteicējam (lietas 10. un 26.lapa) tiesa konstatē, ka pieteicēja pieprasītā informācija nav izsniegta, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 56.pantu un norādi par pašvaldības darbinieku resursiem un noslodzi, kā arī to, ka pastāvīgo komiteju protokolu sagatavošana publiskošanai netiek veikta, jo pašvaldības mājas lāpā tiek publicēti domes lēmumi.
Savukārt savos rakstveida paskaidrojumos tiesai dome norāda, ka komiteju sēžu dokumenti, tostarp protokoli, ir paredzēti un noteikti iestādes iekšējai lietošanai.
Tādējādi konkrētajā lietā dome atteikusies izpildīt pieteicēja informācijas pieprasījumu.
Informācijas atklātības likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai par atteikumu izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tādējādi tiesa secina, ka domes sniegtās atbildes pieteicējam par atteikšanos izpildīt pieteicēja informācijas pieprasījumu ir pārbaudāmas kā domes izdoti pieteicējam nelabvēlīgi administratīvie akti.
[12] Kā norāda dome, pieprasītajai informācijai – domes komiteju sēžu protokoliem ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir noteikts ar domes 2015.gada 25.marta saistošo noteikumu Nr.3 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums” ar grozījumiem, kas izdarīti ar domes 2016.gada 27.jūlija lēmumu Nr.389 (turpmāk – nolikums) 75.1punktu, jo šī informācija ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu, proti, ir paredzēta iekšējai lietošanai, un tās izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ var apgrūtināt iestādes darbību, kā arī var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 6.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai. Ierobežota pieejamība attiecas arī uz dokumentiem, kuri izstrādāti sakarā ar iestādes sagatavošanos lietu kārtošanai un kurus izstrādājuši: 1) attiecīgajai lietai īpaši pieaicināti padomdevēji vai lietpratēji; 2) viena iestāde citas iestādes lietošanai.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 6.panta trešo daļu, ierobežotas pieejamības statusu iestādes iekšējās lietošanas informācijai lietu sagatavošanas procesā var piemērot
8.lappuse no 12
tikai līdz brīdim, kad iestādes lēmums par attiecīgo lietu pieņemts vai dokuments, kas netiek klasificēts kā ierobežotas pieejamības dokuments, nosūtīts adresātam.
Likuma „Par pašvaldībām” 56.pantā noteikto komiteju sēdes ir atklātas un komiteju sēdes tiek protokolētas.
Savukārt, saskaņā ar minētā likuma 58.panta otro daļu, komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc, vada komitejas sēdes un raugās, lai komitejas lēmumi būtu ierakstīti protokolā, kā arī kontrolē komitejas lēmumu izpildi.
No minētājām tiesību normām secināms, ka komiteju sēdēm ir jābūt protokolētām, turklāt arī komiteju sēdēs pieņemtie lēmumi jāieraksta protokolā.
Vienlaikus saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 24.panta otrās daļas 6.punktu pašvaldības nolikumā nosaka kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēžu protokoliem.
Nolikuma 65.punkts noteic, ka komiteju sēdēs izskatāmajiem lēmuma projektiem līdz domes sēdē pieņemtā lēmuma parakstīšanai ir iestādes iekšējās lietošanas informācijas/dokumenta statuss, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumus (saistošo noteikumu pieņemšana).
Atbilstoši nolikuma 75.1punktam domes un pastāvīgo komiteju, kā arī komisiju lēmumu projekti, speciālistu viedokļi, ieteikumi un atzinumi un citi dokumentu projekti, līdz lēmuma vai iekšējā normatīvā akta izdošanai attiecīgajā jautājumā, amatpersonas rīkojuma izdošanai vai lēmuma pieņemšanai, izziņu vai uzziņu izdošanai, ir ierobežotas pieejamības informācija, kas nav publiskojama.
Ņemot vērā, ka sēžu protokolos tiek atspoguļota visa konkrētajā sēdē apspriestā informācija, lēmumu projekti, atzinumi un viedokļi, tiesai nav pamata apšaubīt, ka arī sēžu protokoli ir atzīstami par ierobežotas pieejamības informāciju, līdz konkrēta lēmuma pieņemšanai.
Tādējādi tiesa secina, ka ierobežotas pieejamības statuss minētajai informācijai, tostarp arī sēžu protokoliem, ir noteikts likumā noteiktā kārtībā, tomēr uz noteiktu laiku, proti, līdz lēmumu pieņemšanai attiecīgajā jautājumā.
[13] Izvērtējot lietas apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka dome prettiesiski ir atteikusies izpildīt pieteicēja informācijas pieprasījumus, izņemot daļā par 2017.gada 22.jūnija pastāvīgo komiteju kopsēdē apspriesto 26.jautājumu. Minēto secinājumu tiesa izdarījusi, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
[13.1] Dome ir sniegusi tiesai informāciju, ka 2017.gada 22.jūnija pastāvīgo komiteju kopsēdē apspriestie jautājumi tika izskatīti un gala lēmumi pieņemti 2017.gada 28.jūnija sēdē, izņemot darba kārtības 1., 24., 25., un 27. jautājumu, kuri tika izskatīti un lēmumi pieņemti 2017.gada 30.jūnija domes sēdē, un darba kārtības 26.jautājums, kas tika izlemts 2017.gada 30.augusta domes sēdē, savukārt lēmumi tika parakstīti piecu darba dienu laikā pēc sēdēm (lietas 45.lapa).
9.lappuse no 12
Ņemot vērā, ka pieteicēja 2017.gada 28.jūnija iesniegums ar lūgumu izsniegt 2017.gada 22.jūnija Komiteju kopsēdes sēdes protokolu Lielvārdes novada pašvaldībā saņemts 3.jūlijā, tiesa secina, ka uz atbildes sniegšanas laiku, proti, 2017.gada 17.jūliju, minētais dokuments jau bija zaudējis ierobežotas informācijas statusu un bija izsniedzami pieteicējam. pamatojoties uz viņa pieprasījumu, izņemot daļā par 26.jautājumu.
[13.2] Vienlaikus dome ir sniegusi tiesai informāciju, ka 2017.gada 22.jūnija Tautsaimniecības komitejas, Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Sociālo un veselības lietu komitejas, Attīstības komitejas sēdēs tika izskatīti procesuāli jautājumi par komiteju priekšsēdētāju un viņu vietnieku vēlēšanām, par ko informācija tika ievietota pašvaldības mājas lapā.
No minētā tiesa secina, ka minēto komiteju sēdēs lēmumi tika pieņemti tajā pašā dienā, proti, 2017.gada 22.jūnija, līdz ar to šie sēžu protokoli nav uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju un bija izsniedzami pieteicējam. pamatojoties uz viņa pieprasījumu.
[13.3] Savukārt attiecībā par 2017.gada 12.jūlija pastāvīgo komiteju sēdēs apspriestajiem jautājumiem dome ir sniegusi tiesai informāciju, ka tika izskatīti un gala lēmumi pieņemti 2017.gada 26.jūlija sēdē, izņemot informatīvos jautājumus.
Ņemot vērā, ka pieteicēja 2017.gada 13.jūlija iesniegums ar lūgumu izsniegt 2017.gada 12.jūlija komiteju sēžu protokolus domē saņemts 17.jūlijā, secināms, ka uz atbildes sniegšanas laiku, proti, 2017.gada 14.augustu, tie jau bija zaudējuši ierobežotas informācijas statusu un bija izsniedzami pieteicējam. pamatojoties uz viņa pieprasījumu.
[14] Informācijas atklātības likuma 11.2panta trešā daļa noteic, ka iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.
Tas nozīmē, ka būtiska nozīme ir apstāklim, vai iestādei, izsniedzot pieprasīto informāciju, nav jāiegulda nesamērīgi savas iestādes resursi. Tādējādi konkrētajā lietā jānoskaidro, vai pieteicēja pieprasītās informācijas izsniegšana neprasa no domes nesamērīgus resursus.
No izskatāmās lietas materiāliem nav konstatējams, ka pieteicēja informācijas pieprasījums būtu apdraudējis citu personu tiesības vai domes darbu, prasot nesamērīgus tās resursus. Tāpat dome nav norādījusi, ka pieteicēja informācijas pieprasījuma izpildīšana prasītu nesamērīgus domes resursus. Turklāt apstāklis, ka pastāvīgo komiteju protokolu sagatavošana publiskošanai netiek veikta, nenozīmē, ka tie nav izsniedzami uz personas pieprasījumu.
Tādējādi tiesa atzīst, ka domei nepastāvēja no tiesību normām izrietoši šķēršļi izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju, izņemot daļā par 2017.gada 22.jūnija pastāvīgo komiteju kopsēdē apspriesto 26.jautājumu.
10.lappuse no 12
[15] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst par prettiesiskiem domes lēmumus, ar kuriem tā atteikusies izpildīt pieteicēja informācijas pieprasījumus izsniegt pieteicējam 2017.gada 22.jūnija Tautsaimniecības komitejas, Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Sociālo un veselības lietu komitejas, Attīstības komiteju un Komiteju kopsēdes sēdes protokolu, izņemot daļā par 2017.gada 22.jūnija pastāvīgo komiteju kopsēdē apspriesto 26.jautājumu, un 2017.gada 12.jūlija Tautsaimniecības komitejas, Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Attīstības komitejas sēdes protokolus.
Līdz ar to domei ir uzliekams pienākums izsniegt pieteicējam viņa pieprasīto informāciju.
[16] Ievērojot, ka tiesa domes lēmumus, ar kuriem tā atteikusies izpildīt pieteicēja informācijas pieprasījumus ir atzinusi par prettiesiskiem, tiesai ir pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Administratīvi tiesiskajās attiecībās tiesības uz atlīdzinājumu paredz Administratīvā procesa likuma 92.pants un tās detalizē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk – Atlīdzināšanas likums).
Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 9.pantu morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.
Atlīdzināšanas likuma 11.panta trešā daļa paredz, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.
Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.
Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.
11.lappuse no 12
Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām.
Pieteicējs lūdz atlīdzināt viņam nodarīto morālo kaitējumu 500 euro apmērā, norādot, ka tiesas uzlikts pienākums atvainoties pieteicējam nebūs domei pietiekami motivējošs. Vienlaikus tiesa konstatē, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem personiskiem apsvērumiem.
Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.
Kā savā praksē ir atzinusi Augstākā tiesa, dažkārt par atbilstīgu atlīdzinājumu uzskatāma jau pārkāpuma konstatācija pati par sevi un ka tādējādi vēl jo vairāk par taisnīgu atlīdzinājumu noteiktos apstākļos var kalpot iestādes atvainošanās (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 9.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-223/2010 7.punkts).
Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka pārsūdzēto lēmumu atzīšana par prettiesiskiem un tiesas noteiktais pienākums domei izpildīt pieteicēja informācijas pieprasījumus sniedz pieteicējam zināmu gandarījumu. Līdz ar to par pietiekamu un samērīgu morālā kaitējuma atlīdzinājumu tiesa konkrētajā gadījumā atzīst iestādes rakstveida atvainošanos. Līdz ar to pārējā daļā prasījums par morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.
[18] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „ Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.
Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 9.lapa) par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ņemot vērā, ka tiesa pieteicēja pieteikums ir daļēji apmierināts, no domes par labu pieteicējam piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva 30 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 282.panta 4.punktu un 284.pantu, 289.-291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa
12.lappuse no 12
nosprieda:
daļēji apmierināt Jāņa Āboliņa pieteikumu.
Atzīt par prettiesiskiem Lielvārdes novada domes 2017.gada 17.jūlija lēmumu Nr.LNP/1.2-12/17/1902 un 2017.gada 14.augusta lēmumu Nr.LNP/1.2-12/17/2142.
Uzlikt par pienākumu Lielvārdes novada domei 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt Jānim Āboliņam pieprasīto informāciju – Lielvārdes novada domes 2017.gada 22.jūnija un 13.jūlijā notikušo domes pastāvīgo komiteju sēžu protokolus.
Uzlikt par pienākumu Lielvārdes novada domei 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas rakstveidā atvainoties Jānim Āboliņam par viņa tiesību aizskārumu, neizpildot viņa informācijas pieprasījums.
Noraidīt Jāņa Āboliņa prasījumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 500 euro apmērā.
Izbeigt tiesvedību lietas daļā, kas ierosināta pēc Jāņa Āboliņa pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Lielvārdes novada domei izsniegt pieprasīto informāciju: Lielvārdes novada domes 2017.gada 21. un 30.jūnija ārkārtas domes sēdes protokolus un 2017.gada 28.jūnija domes sēdes protokolu.
Piespriest no Lielvārdes novada pašvaldības par labu Jānim Āboliņam (personas kods ) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas izmaksājama Jānim Āboliņam no Lielvārdes novada domes budžeta līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) I.Petrovska
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvā rajona tiesas tiesnese I.Petrovska
Rīgā, 2018.gada 15.februārī.