Month: aprīlis 2017

Vai I.Balodis pēc sevis atstās vēl vienu pārsteigumu?

Šādu informāciju šodien saņēmu no kāda iedzīvotāja un I.Baloža teiktais, ka jaunā pašvaldības izpilddirektire ir īsts darba rūķis, patiesībā būs vēl viens grābeklis, uz kura deputāti atkal uzkāpa. Cerams ka KNAB neviesosies pie mums tik bieži, cik Jūrmalas pilsētas domē, bet šīs ziņas rada bažas. Spriediet paši (pārpublicēts teksts):

Šonedēļ Lielvārdes novada domes sēdē izpilddirektores amatā iecelta bijusī Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Gunta Smalkā. Smalkā amata pienākumus sāks pildīt no šā gada 8.maija. Līdz tam izpilddirektores amata pienākumus pildīs Līga Zariņa, kura pēc 8.maija būs Smalkās vietniece.

2014.gadā Smalkā bija viena no trim Jūrmalas pilsētas pašvaldības amatpersonām, kuras dome sauca pie atbildības lietā par bezdarbību pašvaldības būvinspektora Ralfa Morīša lietā, pret kuru KNAB 2014.gadā veica izmeklēšanu par kukuļa pieprasīšanu un ņemšanu. Konkrēti Smalkajai tika izteikts aizrādījums par nepietiekamu uzdevumu kontroli un iestādes darba pārraudzību.”

 

Par sportu, zaudējumiem, būvprojektiem un lielo kritiku

Vispirms jau par pozitīvo. Svētdien beidzās Lielvārdes novada basketbola čempionāts, kurš šogad bija jau ceturtais. Viena no realizētajām idejām, kas ir izdevusies un ceru, ka būs gan piektais, gan arī desmitais novada čempionāts. Protams, mūsu novada čempionātu nevar salīdzināt ar Ogres novada čemponātu, tomēr no apkārtējiem novadiem šis ir vienīgais čempionāts, un Lielvārdes novadā ir tikai divi sporta veidi, kas ir spējuši noorganizēt savus čempionātus. Tāpēc vēlos pateikt paldies visiem, kas ir veicinājuši šo čempionātu norisi – spēlētājiem, atbalstītājiem, organizatoriem, un, protams, skatītājiem.

Ja vēl par sportu, tad šodien ir vēl viena pozitīva ziņa – šonedēļ vajadzētu tikt izstrādātam E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas sporta stadiona būvprojektam. Protams, skolas direktors un domes vadība ir noskaņota ļoti cerīgi, ka projektu varētu realizēt jau šajā gadā, tomēr raugoties uz būvniecības procesiem gan Rembates parkā, gan arī Lāčplēša laukumā, neesmu tik ļoti pārliecināts, ka to varētu tik ātri realizēt, tomēr ja izdosies, būšu ļoti priecīgs, tāpat kā visi citi sporta entuziasti.

Tomēr ar būvprojektiem saistās arī lietas, kuras notiek ne tā, kā laikam tam būtu jānotiek. Jau vairāk par mēnesi notiek būvdarbi Lāčplēša laukumā jeb tautā sauktu par Centra laukumu. Nekādas norādes par to, kas veic būvdarbus, kas ir pasūtītājs, būvuzraugs, pie šī objekta nevar atrast, kaut gan darbu pasūtītājs ir pašvaldība. Šodien komiteju kopsēdē ar jautājumu, vai visi normatīvie akti ir ievēroti, vērsos pie būvvaldes, un saņēmu atbildi, ka netiek, bet informācija tiks izvietota tuvākajās dienās. Vai pašvaldība rāda labo piemēru, kā jāveic būvdarbi? Vēl būvdarbu laikā ir konstatēts, ka iespējams būs nepieciešami papildus līdzekļi, lai būvdarbus pabeigtu. Un līdzekļu piešķiršana šīs ieceres realizēšanai ir aptuveni šāda – pēc pirmās tāmes tika paredzēti līdzekļi 120 000 tūkstoši, pēc iepirkuma veikšanas līgums tika noslēgts par summu EUR 142 142,14 (bez PVN), un tagad būs nepieciešami vēl papildus vismaz EUR 4 000,-. Vai tā būs pēdējā papildus līdzekļu piešķiršana? Iespējams, ka nē, un tās partijas, kuras sola pašvaldības līdzekļu izlietošanas stingrāku kontroli, pagaidām par šo faktu klusē (vismaz šo partiju pārstāvji domē). Beigās, ieskaitot līdzekļus, kas ir piešķirti Lielvārdes novada uzņēmēju biedrībai iznomātā zemes gabala komunikāciju nodrošināšanai, Centra laukuma izbūvei tiks izlietoti vismaz EUR 200 000,-. Par uzņēmējiem runājot ir dažas vēl interesantas lietas. Šodien kāda pašvaldības darbiniece paziņojas, ka līgumi, ar kuru tiek iznomāti pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi juridiskām personām, ir komercnoslēpumi. Super, tikai aizmirsu paprasīt, kurā SIA šī darbiniece strādā, bet tas ir absurds, ja kāds iedomājas, ka informācija par pašvaldības nekustamajiem īpašumiem ir komercnoslēpums. Un varu droši apgalvot, ka Lielvārdes novada pašvaldībā iedzīvotājiem netiek publicēta visa informācija, kas pēc likuma būtu publicējama.

Iepriekšējā Tautsaimniecības komitejā arī varēja novērot, ka tomēr pašvaldībā ir ļoti nevienlīdzīga attieksme pret uzņēmējiem Lielvārdes novadā. Pašvaldībā ir saņemts iesniegums, kurā kāda biedrība vēlas iznomāt meža teritoriju, neprasot nekādus papildus līdzekļus, bet biedrība par saviem līdzekļiem apņemas šo teritoriju savest kārtībā un realizējot projektu, vēlās uzstādīt soliņus šajā teritorijā. Un atkal, iznomājot zemi Lielvārdes novada uzņēmēju biedrībai, līgumā ir paredzētas apbūves tiesības, tomēr tagad lemjot jautājumu par šī meža zemes gabala iznomāšanu atklājās, ka būves, kas ir izbūvētas uz citai personai piederošas zemes, pieder zemes īpašniekam. Vai normatīvie akti pie mums Lielvārdes novada pašvaldībā tiek interpretēti pēc nepieciešamības? Un vai šis uzņēmējs var sagaidīt no domes vadības tikpat lielu pretīmnākšanu kā Lielvārdes novada uzņēmēju biedrība? Vai viņš varētu vismaz cerēt, ka šim zemes gabalam, ko viņš vēlas nomāt, pašvaldība varētu pievilkt elektrību? Ja godīgi, tad stipri šaubos, tāpēc apšaubu dažu partiju programmās pausto, ka atbalstīsim novada uzņēmējus, jo pašlaik liekas, ka jāatbalsta tikai “savējie”, kas ir lielākos draugos ar domes vadību.

Un visbeidzot par kritikas vilni no esošā domes priekšsēdētāja, “ne”atkarīgā žurnālista un bijušā domes priekšsēdētāja. I.Balodis trešdien, domes sēdē, visticamāk, atkal runās par zaudējumiem, ko esmu nodarījis Lielvārdes novadam, un tas nebūs nekas jauns. Tomēr, dīvaini sanāk, ka ir pagājis jau vairāk kā gads, un domes priekšsēdētājs nav izdarījis pilnīgi neko, lai šos zaudējumus piedzītu vai vismaz apzinātu. Piemēram, EUR 28, ko tiesa lika Lielvārdes novada pašvaldībai atmaksāt Lielvārdes novada sporta un kultūras attīstības fondam, tiks atmaksāti no pašvaldības budžeta, un nevienam par to nav nekāda atbildība. Vēl jo vairāk – deputāti ar savu balsojumu, lemjot par manu sagatavoto lēmumprojektu (jo uzskatu, ka šie zaudējumi ir piedzenami no I.Baloža, un par to, ka šie līdzekļi ir jāatmaksā, ir lēmusi tiesa), lēma, ka pēc būtības neviens nav vainīgs. Un ko tad pa šo gadu ir izdarījis I.Balodis, ja uzskata, ka esmu nodarījis materiālus zaudējumus? Neko, izņemot to, ka katru reizi kā ir jāizsakās publiski, piemin šo faktu, bet nekāda dokumentāla seguma šiem viņa apgalvojumiem nav. Kāpēc? Nav laika, nevēlās to darīt vai ir kāds cits iemesls.

Kāda “ne”atkarīgā žurnālista lielā nepatika pirms vēlēšanām sāk izpausties arvien vairāk, un arī ir saprotams, kāpēc, jo tieši laikā, kamēr biju domes priekšsēdētājs, tika pārskatīti līgumi ar daudziem preses izdevumiem par rakstu izvietošanu, un tika ietaupīti līdzekļi pašvaldības budžetā, tāpēc arī tik daudzi raksti, kas bieži vien neatbilst patiesībai, un pat, iespējams, vienīgie neglaimojošie raksti ir tikai par mani. Lai arī negatīva informācija, kas ļoti bieži neatbilst arī patiesībai, tomēr šis “ne”atkarīgais žurnālists nodrošina manu publicitāti, par ko viņam paldies.

Un visbeidzot prieks, ka bijušais domes priekšsēdētājs ir nedaudz atgriezies politiskajā dzīvē. Arī A.Troska ir sācis komentēt iesniegtos sarakstus, un protams ir tikai trīs saraksti, par kuriem nevajadzētu balsot. Tie trīs, kuru dēļ viņam bija jāpamet savs amats un jāaizmūk no atbildības. Tie trīs saraksti, kuru dēļ A.Troska ” pameta savus deputātus, kurus pats bija uzrunājis piedalīties vēlēšanās. Tie trīs saraksti, kuru deputāti pēc tam konstatēja tik daudz neizdarības un pārkāpumus, kuri tika izdarīti A.Troskas laikā. Es sekoju līdzi A.Troskas komentāriem, un ne viss, ko A.Troska saka, ir nepareizi, tomēr ja A.Troska pats būtu palicis domē un turpinātu savu darbu, cienītu viņu kā politiķi krietni vairāk nekā tagad. Bet lai viņam viss izdodas!

Vai Lielvārdes novada pašvaldība apzināti slēpj informāciju no iedzīvotājiem?

Sekojot līdzi informācijai, kas tiek ievietota Lielvārdes novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.lielvarde.lv var secināt, ka sadaļā “Domes sēžu lēmumi” netiek publicēti lēmumi, kas saistīti ar domes amatpersonām, kā arī ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu. Tā, piemēram, 2017.gada 22.februāra domes sēžu lēmumi ir publicēti gandrīz visi, tomēr:

“Lēmums par atvaļinājuma piešķiršanu Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja vietniecei V. Volontei”(lēmums Nr.96 sēde Nr.4 22.02.2017.); “Lēmums par papildus amata pienākumu pildīšanu Lielvārdes novada domes priekšsēdētājam I. Balodim”  (lēmums Nr.97 sēde Nr.4 22.02.2017.); “Lēmums par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu SIA „Veina Plus” par īpašumu Lāčplēša ielā 23B” (lēmums Nr.90 sēde Nr.4 22.02.2017.) uz šo brīdi nav publicēti.

Savs viedoklis par šo situāciju ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura kārtējo reizi aicina Lielvārdes novada pašvaldību ievērot normatīvos aktus.

Spriediet paši:

Vai Vides aizsardzības un attīstības ministrija ir apturējusi Lielvārdes novada teritorijas plānojumu 2016-2027.gadam?

Pēc vēl neapstiprinātas informācijas VARAM ir apturējusi Lielvārdes novada teritorijas plānojumu 2016-2027.gadam. Esmu saņēmis arī iedzīvotāju vēstuli VARAM, pēc kuras visticamāk ministrija ir arī pieņēmusi šādu lēmumu. Jau kādu laiku pašvaldību vada L.Zariņa, un pašvaldības izpilddirektors tā arī lidz šim nav atrasts. Šajā laikā pašvaldībai nākas segt tiesas izdevumus, no VARAM saņemt vēstules, kur ministrija aicina pašvaldību ievērot normatīvos aktus un vēl dažādas nebūšanas. Tomēr varbūt domes priekšsēdētājs I.Balodis beidzot padomās par novadu nevis turpinās spēlēt politiskās spēlītes?

Nopublicēju iedzīvotāju vēstuli, uz kuras pamata iespējams VARAM pieņēma lēmumu par teritorijas plānojuma apturēšanu:

Lielvārdes novada dome 25.01.2017. sēdē Nr.1 pieņēma lēmumu Nr.20 „Par Lielvārdes novada teritorijas plānojuma apstiprināšanu un saistošo noteikumu Nr.3 „Teritorija attīstības plānošanas dokumenta „Lielvārdes novada teritorija plānojums 2016-2027.gadam”grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izdošanu”.

Pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.pantu, kurš regulē Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšanu, vēršamies pie atbildīgās ministrijas ar attiecīgu iesniegumu, un proti:

Lielvārdes novada teritorijas plānojumā Individuālo augļu dārzu teritorijai ir nomainīts funkcionālais zonējums no Dzīvojamā-dārzu teritorija DzDT uz Savrupmāju apbūves teritorija DzS1. Sakarā ar to, ka sākotnēji galvenais zemes un būvju izmantošanas veids agrāk bija dārzkopības vajadzībām, bet tagad ir izveidojusies par ģimenes dzīvojamo māju teritoriju ar paaugstinātu apbūves blīvumu, ir tikai loģiski par funkcionālā zonējuma maiņu.

Bet mums ir aizdomas, ka pašvaldības darbinieki ir personīgi ieinteresētas kavēt un traucēt šīs teritorijas attīstību, jo no viņu puses tika izdarīts izņēmums par šīs teritorijas zonējumu, un tas tika noteikts nevis kā DzS, bet gan kā DzS1, kuram tika piemēroti speciāli izstrādāti teritorijas izmantošanas noteikumi un veidi. Mūsuprāt augstāk minētās personas ir nonākušas konfliktā ar savu amatu, jo tā vietā, lai veicinātu dzīves vides kvalitātes paaugstināšanu, pieturās pie pierastajiem „kolhoza laiku” saimniekošanas ieradumiem, kuri nenāk par labu novada ekonomiskajai attīstībai. Protams, no vienas puses mēs varam saprast, ka ir cilvēki, kuri pirmspensijas vecumā vairs nav ieinteresēti novada attīstībā. Pašlaik tiek darīts viss, lai saglabātu šo „post padomijas pieminekli” ar pussagruvušām dārza būdiņām, piemēsloto apkārtni un nesakārtoto vidi. Diemžēl likumu normas aizliedz uzņemt un pievienot šim iesniegumam fotogrāfijas, kurās vizuāli varētu redzēt esošo situāciju. Ir arī aizdomas, ka Būvvaldē tiek nopludināta informācija trešajām personām par iesniegtiem dokumentiem, kā rezultātā tiek nepamatoti rakstītas sūdzības un traucēti attiecīgie dienesti, kā, piemēram: pašvaldības policija, vides pārvalde, ugunsdzēsības un glābšanas dienests u.t.t.,

 

 

Lielvārdes teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ir noteikts, ka:

  • Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

 

Savukārt Savrupmāju apbūves teritorija (DzS 1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

 

  • DzS Teritorijas papildizmantošanas veidi ir:
  1. Dārza māju apbūve (11003).
  2. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus.
  3. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
  4. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
  5. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
  6. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
  7. Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001): Publiski pieejami un labiekārtoti parki (t.sk. atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (t.sk. nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
  8. Publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
  9. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

 

Savukārt DzS1 Teritorijas papildizmantošanas veidi ir tikai:

  1. Dārza māju apbūve (11003).
  2. Publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma (24002)

Praktiski šis iedalījums aizliedz zemes īpašniekiem veikt likumiski jebkādu saimniecisko darbību, jo burtiski tulkojot šo noteikumu normu, var aizliegt jebkuru saimniecisko darbību, kura it kā rada traucējumus iedzīvotājiem.

Teritorijas plānojuma izstrādes laikā mūsu priekšlikumi netika iesniegti, jo ticējām būvvaldes atbildīgo darbinieku godaprātam, kā arī vēlmei attīstīt un sakārtot teritorijas pašvaldībā.

 

Teritorija ar zonējumu DzS1 robežojas pamatā ar DzS, kā arī ar Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R), kura ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, un Tehniskās apbūves teritoriju (TA) , kura ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru. Līdz ar ko nav izskaidrojams fakts, kāpēc blakus teritorijai (TA), kur funkcionē Lielvārdes novada Lāčplēša teritorijas dzīvojamā masīva katlu māja, un blakus teritorijai (R), kur saskaņā ar Lielvārdes novada teritorijas plānojumu, ir atļauts būvēt ne tikai rūpniecības uzņēmumus, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumus, bet arī lidostu, nosaka zonējumu DzS1! nevis DzS

Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.

Saskaņā ar likumu, Vietējai pašvaldībai teritorijas plānojumu jāizstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un jāievēro citi nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus.(TAPL 23.p.)

Pamatojoties uz Vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem, plānojot teritoriju un veidojot vidi, ievēro līdzvērtīgu iespēju principu, kas paredz iespēju visiem sabiedrības locekļiem pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, nodrošinot līdzvērtīgu pieejamību transporta infrastruktūrai, ārtelpai, mājokļiem, mācību un ārstniecības iestādēm, darba vietām, kultūras, sporta, atpūtas un citiem objektiem, kā arī informācijas, sakaru, elektroniskajiem un citiem pakalpojumiem.

Teritorijas plānojumos, lokālplānojumos vai detālplānojumos nosaka funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus.

Lai gan augstāk minētie noteikumi atļauj, atkarībā no konkrētās situācijas un izvēlētās detalizācijas pakāpes teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā katrai funkcionālajai zonai noteikt apakšzonas, pievienojot funkcionālās zonas apzīmējuma burtiem ciparu indeksu un attiecīgi teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos precizēt izmantošanas veidus un apbūves parametrus, nav saprotams jēdziens „konkrētā situācija”. Mūsuprāt, vienīgā „situācija” ir centieni saglābāt neattīstītu teritoriju pilsētas centrā.

Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS1) papildizmantošans veidos ir noteikta Publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma. Tas nozīmē, ka īpašniekiem ir liegts ne tikai savrups dzīvesveids un legāla saimnieciskā darbība, bet arī aizliegts labiekārtot sabiedrībai pieejamās teritorijas un telpas, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma piederības.

Kā redzams funkcionālā zonējuma grafiskajā daļā, tāda funkcionālā zona DzS1 ir tikai vienā vietā Lielvārdē un, likumsakarīgi, tikai tur, kur īpašums-mazdārziņš pieder Lielvārdes novada būvvaldes darbiniecei.

 

Pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.pantu, lūdzam :

informēt Lielvārdes novada pašvaldību par saņemto iesniegumu;

izskatīt iesniegumu un apturēt saistošos noteikumus;

Skats no malas: Lielvārdes novada četri gadi politikā un sabiedriskās dzīves norisēs (3. daļa – Nesaskaņas un skandāli)

Turpinot aizsākto publikāciju sēriju par spilgtākajiem notikumiem aizvadītajos četros gados Lielvārdes novada politiskās un sabiedriskas dzīves norisēs, šoreiz par to, kādi skandāliem apvīti notikumi piedzīvoti iepriekšējos gados.

Kā vienu no pirmajiem pieminēšanas vērtiem notikumiem kļuva vēlēšanu rezultāti un tam sekojošā varas maiņa Lielvārdē. Lai gan liela daļa deputātu tika pārvēlēti šajā sasaukumā, tomēr uz politiskās skatuves nonāca arī jaunie censoņi – Jānis Mazitāns, Jānis Āboliņš, Laima Prekele, bet deputāta mandātu zaudēja Andris Eglītis, Aigars Kruvesis, Reinis Saulītis, kuriem drīz vien pievienojās arī Dzintars Laganovskis.

Deputātiem par pirmo politisko pārbaudīju kļuva domes priekšsēdētāja ievēlēšana. Lai arī vēlētāji nepārprotamās līderpozīcijās izvirzīja Imantu Balodi, kurš iepriekšējos četrus gadus vadīja pašvaldību, tomēr deputātu balsojums ar deviņām balsīm “par” un sešām “pret” lika domes vadības grožiem atgriezties Aivara Troskas rokās.

Līdzās jau iepriekš rakstītajam par to, kā aizvadīto četru gadu laikā Lielvārdē tika mēģināts par iespaidīgu summu iegādāties bēdīgā stāvoklī esošo Pasta ēku, skolu apvienošanas mēģinājumu un Jumpravas vidusskolas tālāko likteni, kā arī pretrunīgi vērtētos Lielvārdes novada simbolikas izmantošanas noteikumus – šoreiz par vēl dažiem pieminēšanas vērtiem atgadījumiem Lielvārdes novada politikas un sabiedriskās dzīves norisēs piedzīvoto.

Vekselis

Par vienu no skaļākajiem un atmiņā paliekošākajiem notikumiem iepriekšējos gados noteikti jāmin tā dēvētā “vekseļa lieta”. Jau vēstīts, ka 2015. gada nogalē toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš vienpersoniski bija parakstījis kādu 200 miljonu eiro vērtu dokumentu – vekseli jeb parādzīmi.

Kā galvenos projektus, kam šādi Āboliņš bija plānojis piesaistīt līdzekļus Lielvārdes pašvaldības attīstībai, viņš minēja ceļu un ielu sakārtošanu, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas attīstīšanu, kā arī Daugavas promenādes izveidi u.tml.

Vekseļa skandāla dēļ Āboliņš atkāpās no domes priekšsēdētāja amata, bet pašvaldība kopā ar ministrijas pārstāvjiem centās noskaidrot – vai vienpersoniski parakstītais līgums ir saistošs un spēkā esošs attiecībā pret Lielvārdes novada pašvaldību.

Deputāti toreiz arī lēma, ka dome norobežojas no Āboliņa darījumiem ar Lihtenšteinā reģistrētu ārzonas kompāniju «Riverside HK Ltd», kā arī nolēma vērsties tiesībsargājošajās institūcijās, lai tās izvērtē situāciju pašvaldībā. Tika noalgota pat starptautiska auditorfirma, kas pētīja, vai ar Āboliņa darbībām pašvaldība nav uzņēmusies saistības. Papildu tam, tika nosūtīti iesniegumi tiesībsargājošām institūcijām, kurā lūdza izvērtēt eksmēra darbības.

Tagad, kad pagājis jau vairāk nekā gads un KNAB viņa darbībā pārkāpumus tomēr nebija saskatījis, kuru dēļ ierosināt kriminālprocesu, tomēr Ģenerālprokuratūra šī gada martā to ir uzsākusi. Jāpiemin, ka arī Ogres rajona tiesā ir iesniegts pieteikums par darījuma atzīšana par spēkā neesošu. To, vai vekseļa lieta izrādīsies kā neveiksmīgi pieļauta kļūda, vai apzināts nodarījums pret īpašumu, visticamāk, galīgās atbildes sagaidīsim vien nākotnē.

Nesaskaņas ap Grāmatu klēti

Pēc visai amizanta atgadījuma 2015. gadā kļuva stāsts par kultūras namā “Lielvārde” izvietoto trimdas latviešu literatūras krājumu “Grāmatu klēts” un tās saimnieci Daci Jansoni. ”Grāmatu klēts” tika nodēvēta par interešu pulciņu un mājvietu rada kultūras namā, bet  telpas tika izremontētas par līdzekļiem – 8000 latu, ko pašvaldībai piešķīra no tā saucamajām Saeimas deputātu kvotām. Tomēr mainoties Lielvārdes politiskajai varai 2015. gadā pašvaldība arvien rūpīgāk sekoja līdzi likuma izmaiņām un nodokļu maksātāju naudas izlietojumam.

Tas gan izrādījās visai grūts uzdevums, kad pašvaldības iekšējie auditori pēkšņi saskatījuši nelikumību – kultūras nama telpās izvietots privāt­īpašums, nemaksājot par to nomas maksu. Pēc sākotnējām aplēsēm telpu īre izmaksātu ap 200 eiro mēnesī. Tomēr pašvaldība Dacei Jansonei ieteica dibināt biedrību, kas varētu gūt sabiedriskā labuma statusu, tādā veidā pašvaldībai būtu ļoti lielas iespējas sadarboties, jo kultūras pienesums un Lielvārdes vārda popularizēšana izrādījās tik liela, ka pašvaldība solījās telpas piešķirt par velti.

Jautājuma likumiska sakārtošana beidzās ar vairākiem zaudējumiem iesaistītajām pusēm – kultūras nama “Lielvārde” vadītājai Maijai Jaudzemai, kura bija parakstījusi līgumus, KNAB piemēroja 70 eiro sodu, pašvaldība zaudēja 15 gadus Lielvārdē glabāto trimdas latviešu literatūras krājumu, bet Dace Jansone, kura pašvaldībā strādāja par kultūras darba organizatori nolēma amatu pamest un pieņēma darba piedāvājumu Ikšķiles novada pašvaldībā.

Jāpiemin, ka pēc notikušajām nesaskaņām “Grāmatu klēts” ar vairāk nekā 6000 grāmatu vienībām nonāca atpakaļ uz sākotnējo mājvietu – Lauberes kultūras namu.

Garāžu jautājums

Neapskaužamā situācijā aizvadītajos gados nonāca vairāk nekā 100 garāžu īpašnieki Lielvārdē, kuru pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem pašu rokām būvētās garāžas kļuva par pašvaldības īpašumu un juridiskā ceļā bija nepieciešams no pašvaldības tās atpirkt izsoles ceļā. Stāsta pamatā bija pirms vairākiem gadiem pieņemtais likums, kas paredz ar īpašuma nodokli aplikt arī garāžas, taču Lielvārdes gadījumā izrādījās, ka juridiski to nemaz nav.

126 garāžas Lielvārdē pie kādreizējās lauktehnikas mājām būvētas pagājušā gadsimta 70-80tajos gados, un visu šo laiku to lietotāji bija pārliecināti, ka ir pašu būvēto garāžu īpašnieki, tomēr realitātē izrādījās krietni citādāk.

Garāžu būvētājiem un lietotājiem, kuriem pēc 2012. gada ar pašvaldību bija noslēgts nomas līgums, piešķirtas pirmpirkuma tiesības, tomēr garāžu vērtība kopā ar zem garāžas esošo zemi vidēji esot ap 500 eiro. Tas daudziem izrādījās gan finansiāli, gan psiholoģiski pārāk liels slogs.

Mazitāna “koku izzāģēšanas lieta”
Par plaši apspriestu un neizpratnes vērtu 2015. gada novembrī kļuva notikums, kad kādā novembra dienā Lielvārdes novada pašvaldībā tika saņemta informācija par nozāģētiem kokiem kas auga uzkalniņā pie Lielvārdes Romas katoļu baznīcas Meža ielā 18, Lielvārdē. Pārbaudot pašvaldībā ienākošos un izejošos dokumentus, tika konstatēts, ka pašvaldības dokumentu vadības sistēmā nav reģistrēts neviens iesniegums ar lūgumu izsniegt koku ciršanas atļauju šajā īpašumā.

Vēlāk gan izrādījās, ka pašvaldības izpilddirektors Jānis Mazitāns 2015. gada novembrī, pamatojoties uz Lielvārdes Romas katoļu baznīcas draudzes priestera Andra Solima 2015. gada 14. novembrī sniegtu mutisku informāciju, vienpersoniski ir izvērtējis pie baznīcas augošo koku stāvokli un to radītos draudus un atļāvis Lielvārdes Romas katoļu baznīcas draudzes priesterim Andrim Solimam nocirst 12 kokus – trīs kokus uz draudzes īpašumā esošas zemes un deviņus kokus uz pašvaldības īpašumā esošas zemes, kā arī atļāvis nocirstos kokus izmantot priesterim viņa mājas apkurei.

Iekšējā auditora 11.01.2016.. sagatavotajā atzinumā, norādīts, ka Mazitāns bez likumīga pamata, būtiski neievērojot ārējos un iekšējos normatīvos aktus, dodot atļauju baznīcas priesterim izcirst pašvaldības un baznīcas īpašumos kokus, rīkojies prettiesiski, pārkāpis savas pilnvaras un darba līguma nosacījumus. Speciāli šim notikumam izveidotā darba grupa pašvaldībai izdarīto zaudējumu aprēķināšanai, secināja, ka kopējie faktiskie un iespējamie zaudējumu sasniedz 17 389,18 eiro. Beigu beigās, lai pašvaldībai nenāktos lieki tiesāties ar izpilddirektoru Mazitānu tika panākta vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Kapu pārņemšana

Aizvadītajos gados pašvaldības auditore secināja arī to, ka vairākus gadus nav tikusi iekasēta pašvaldības nodevas par kapličas izmantošanu Lielvārdes pilsētā, kā arī tika konstatēti citi pārkāpumi, kas vēl toreizējā domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa laikā bija par pamatu pieņemt lēmumu vairs nesadarboties ar SIA “Mūžība” un pārņemt kapu apsaimniekošanu atpakaļ pašvaldības pārziņā.

Pēcvārds

Atskatoties uz aizvadīto četru gadu notikumiem, secināms, ka pašvaldības amatpersonas ne reizi vien pieļāvušas lielas un ne tik lielas kļūdas, tomēr patiesi jācer – nākotnē šādas situācijas vairs nekļūs par pamatu politiskās varas un Lielvārdes novada pašvaldības darbinieku biežajai kadru mainībai.

Turpinājums sekos.

Raksta autors Dmitrijs Sokolovs